2021. gada 15. oktobrī no plkst. 14:00 līdz 16:00 Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā norisināsies demokrātijas kafejnīca, ko rīkot biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” sadarbībā ar biedrību “ART MARKET”.

Uz sarunām tiek aicināti vietējie iedzīvotāji un viedokļu līderi, lai neformālā atmosfērā pie kafijas tases diskutētu kopā ar Aleksandru Bartaševiču, Arnoldu Drelingu, Juri Gunti Vjaksi, Edmundu Teirumnieku un Ričardu Oļševski un veidotu konstruktīvu dialogu par aktuālajām tēmām vietējā kopienā – sabiedrības aktivitāte, iesaistīšanās, demokrātija un tās vērtības.

Vēl ir paredzēta demokrātijas kafejnīca, kas norisināsies 21. oktobrī Daugavpilī. Detalizēta informācija par šiem pasākumiem tiks publicēta pirms to norises.

2021. gada 14. oktobrī no plkst. 15:00 līdz 19:00 Rēzeknes pilsētas Kultūras namā (Brāļu Skrindu ielā 3) norisināsies jauniešu līderu forums “KĀP-NES”. Uz to tiek aicināti Rēzeknes pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi, lai kopīgi diskutētu par mūsdienu jauniešu dzīvi – kur esam un kurp vēlamies doties. Forumā tiks aktualizēta jauniešu līdzdarbošanās un iesaistīšanās nozīme nevalstiskā sektora aktivitātēs, brīvprātīgajā darbā, ieskicētas sadarbības iespējas ar pašvaldību.

Kopā ar Ievu Jūhansoni un Vili Brūveri foruma dalībnieki arī noskaidros, kas šobrīd attur jauniešus aktīvi līdzdarboties, kā motivāciju ietekmē pandēmija un attālinātais darbs process, kā arī kopīgi mēģinās rast atbildes un ieteikumus, ko darīt šajā laikā, lai atkal atgūtu motivāciju līdzdarboties.

Pasākums norisinās projekta “Kompleksi pasākumi Latgales reģiona iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai” (Nr. 2021/LV/NVOF/MAC/049) ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Konkursa mērķis ir apzināt, novērtēt un motivēt bērnus un jauniešus, kuri vēro, pēta un interesējas par kultūras mantojumu. Tas dos iespēju apkopot pieredzi un stāstus par to, kā bērni un jaunieši, nākamie kultūras mantojuma saglabātāji, izprot vietējā kultūras mantojuma Eiropas dimensiju.

Konkursa nolūks ir mudināt jauniešus, jaunos Eiropas kultūras mantojuma radītājus (HeritageMakers), izpētīt savu apkārtni, izprast mantojuma jēdzienu, izklāstīt savu redzējumu, paust viedokli par kultūras mantojuma Eiropas dimensiju, kā arī to, kādas Eiropas vērtības glabā viņiem nozīmīgi kultūras mantojuma objekti.

Savos darbos var ietvert gan materiālo kultūras mantojumu, piemēram, pieminekļus un ēkas, dabas ainavas un ievērojamas vietas, gan arī nemateriālo kultūras mantojumu, piemēram, dejas, dziedāšanu vai vietējās kultūras tradīcijas.

Ļaujieties radošai interpretācijai!

Lai palīdzētu sasniegt nostādīto vakcinācijas mērķi, Sabiedrības integrācijas fonds apstiprinājis 11  projektu pieteikumus konkursā “Atbalsts NVO sabiedrības informēšanai par vakcināciju pret Covid-19” nevaldības organizācijām (NVO). Konkursa ietvaros atbalstītas aktivitātes, kas informē Latvijas iedzīvotājus un atsevišķas sabiedrības grupas par vakcīnām un vakcinācijas kārtību, kā arī palīdz nokļūt līdz vakcinācijas punktam, tā veicinot vakcinācijas aptveri un nodrošinot individualizētu pieeju. Plānots, ka ar apstiprināto projektu aktivitātēm tiks uzrunāti 13 200-22 000 Latvijas iedzīvotāji. Apstiprināts arī biedrības "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs" iesniegtais projekta pieteikums “Atbalsts NVO sabiedrības informēšanai par vakcināciju pret Covid-19 Latgales reģionā”.

Lai veiksmīgi izstrādātu un sagatavotu Maza mēroga partnerības projekta pieteikumu programmā “Erasmus+”, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina organizāciju pārstāvjus pieteikties projektu darbnīcai, kas notiks no 2021. gada 11. – 13. oktobrim klātienē, Siguldā. Pieteikšanās mācībām tiešsaistē līdz 3. oktobrim.

Galvenais Maza mēroga partnerību mērķis ir sniegt iespēju jaunām un maza mēroga organizācijām gūt starptautisku sadarbības pieredzi, veicināt Eiropas vērtību ieviešanu vietējā līmenī, kā arī uzlabot darba ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām kvalitāti, īstenojot starptautiska un nacionāla mēroga aktivitātes.

Mācībām ir aicinātas pieteikties jaunatnes organizācijas, sociālās iekļaušanas organizācijās, kā arī organizācijas, kas veic starpsektoriālu sadarbību, piemēram, izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi (ieskaitot sociālos uzņēmumus), pašvaldības un to iestādes, kultūras iestādes u.c., bez pieredzes vai ar mazu pieredzi programmas “Erasmus+” projektu īstenošanā. Mācībās aicinām piedalīties komandās pa 2 – 3 organizācijas pārstāvjiem, lai darbnīcā kopīgi varētu izstrādāt projekta ideju.

Arvien lielāks iedzīvotajiem nodrošināmo pakalpojumu apjoms Latvijas pašvaldībās tiek nodrošināts ar nevalstisko organizāciju – sociālo pakalpojumu sniedzēju starpniecību, sociālajam dienestam, turpinot pildīt gadījuma vadītāja funkcijas, kas nozīmē iedzīvotāju vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānošanu un procesa novērtēšanu. Palielinās arī to pašvaldību skaits, kas izveido veiksmīgu sadarbību ar labdarības organizācijām un to, kas jaunu pakalpojumu plānošanā balstās uz nevalstiskā sektora partneru datiem un analīzi. Šāda sadarbība nereti nozīmē elastīgāku un savlaicīgāku pieeju, jo sociālo dienestu, kā pašvaldības iestāžu darbībai mēdz būt striktas robežas, kas liedz nekavējošu iesaisti un darba uzsākšanu, kā arī ierobežo tūlītēji pieejamos resursus. Labā prakse liecina, ka izveidojot veiksmīgu un savstarpējā uzticībā balstītu sadarbību, grūti risināmo situāciju īpatsvars ievērojami samazinās.

Aktīvo iedzīvotāju fonds (AIF) līdz 14. oktobrim konkursa kārtībā meklē vienu pilsoniskās sabiedrības pārstāvi darbam AIF projektu atlases komisijā.

Prasības kandidātiem:

1. vismaz piecu gadu darbības pieredze pilsoniskās sabiedrības sektorā vai darbā ar formālām, neformālām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vai valsts politikas veidošanā pilsoniskās sabiedrības jomā;
2. profesionālā ekspertīze atbilstoši atlases komisijai atbilstošā konkursu veida specifikai - pieredze un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju praktisku darbību, mērķtiecīgu aktivitāšu īstenošanu, ilgtermiņa darbības plāniem/stratēģijām u.c.

23. septembrī Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs ar British Council Latvia rīkoja projekta “Darbīgās kopienas Latgalē” noslēguma pasākumu, kurā Latgales plānošanas reģions biedrības dalījās pieredzē, īstenojot projekta atbalstītos 12 projektus.

Projektu īstenotāji no Latgales reģiona sanāca kopā, lai dalītos savā pieredzē, kas iegūta kopienu iniciatīvu īstenošanas laikā no pagājušā gada vasaras izskaņas līdz šī gada pavasarim. Aktivitātes tika vērstas uz kopienu resursu apzināšanu un vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienu darbībā.

Projekta ietvaros tika nodrošinātas mācības 91 esošajiem un topošajiem kopienu līderiem, kā arī piešķirts finansējums 12 kopienu iniciatīvu īstenošanai, tostarp Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” projektam “Latgale. Sēlija. Latvija.”.

“Latgale ir multikulturāls reģions, kur līdzās pastāv dažādas tautības un valodas, tādēļ mēs atbalstījām vairākus projektus, kuru ietvaros aicināja cilvēkus uz savstarpēju dialogu, komunikāciju, lai sadarbojoties veidotu spēcīgāku teritorijas attīstību nākotnē,” teic biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” koordinators Oskars Zuģickis.

Biedrības “Līdzdalības platforma” un “Latvijas Cilvēktiesību Centrs” aicina nevalstiskās organizācijas piedalīties apmācību programmā “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību”.

Lai gan sabiedrības iecietības līmenis pakāpeniski augt, tomēr atsevišķas grupas joprojām bieži saskarās ar dažādām neiecietības izpausmēm, t.sk. diskrimināciju, naida runu un naida noziegumiem.

NVO, t.sk. organizācijām, kas strādā ar jauniešiem, ir nozīmīga loma neiecietības mazināšanā. Nevalstiskajam sektoram ir liela sabiedrības un dažādu mazāk aizsargātu grupu uzticība, ciešais kontakts ar iedzīvotājiem un iespējas uzrunāt sabiedrību interesantā un uzrunājošā veidā.

No 2021. gada 16. līdz 18. septembrim viesu mājā “Zaļā sala” notika Latgales reģiona NVO pārstāvju sanākšana kopā uz pasākumu “NVO plenērs”. Kopā ar moderatorēm Ievu Johansson un Rasmu Pīpiķi tika aizvadītas produktīvas diskusijas un darbs komandā, kopīgi rodot atbildes uz jautājumiem par līderību nevalstiskajā sektorā, to pārvaldību un pieejamajiem resursiem, kas ļautu stiprināt indivīda un organizācijas kapacitāti. NVO pārstāvji arī tika mudināti domāt stratēģiski un izvērtēt stratēģisko mērķu būtību un nepieciešamību biedrībām.