Arvien lielāks iedzīvotajiem nodrošināmo pakalpojumu apjoms Latvijas pašvaldībās tiek nodrošināts ar nevalstisko organizāciju – sociālo pakalpojumu sniedzēju starpniecību, sociālajam dienestam, turpinot pildīt gadījuma vadītāja funkcijas, kas nozīmē iedzīvotāju vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānošanu un procesa novērtēšanu. Palielinās arī to pašvaldību skaits, kas izveido veiksmīgu sadarbību ar labdarības organizācijām un to, kas jaunu pakalpojumu plānošanā balstās uz nevalstiskā sektora partneru datiem un analīzi. Šāda sadarbība nereti nozīmē elastīgāku un savlaicīgāku pieeju, jo sociālo dienestu, kā pašvaldības iestāžu darbībai mēdz būt striktas robežas, kas liedz nekavējošu iesaisti un darba uzsākšanu, kā arī ierobežo tūlītēji pieejamos resursus. Labā prakse liecina, ka izveidojot veiksmīgu un savstarpējā uzticībā balstītu sadarbību, grūti risināmo situāciju īpatsvars ievērojami samazinās.